Seno tekstu noslēpumi

Arheoloģiskās liecības ir pilnas ar slēptām ziņām no pagātnes, un tās bieži slēpjas senos tekstos. Senu alfabētu un laika zoba bojātu rakstzīmju atšifrēšana jau tā ir viens no lielākajiem vēstures pētnieku izaicinājumiem, bet, reizēs, kad senči ir īpaši pacentušies noslēpt rakstīto no nevēlamām acīm, šis uzdevums kļūst vēl daudzkārt sarežģītāks. Mūsdienās, ar tādu tehnoloģiju palīdzību, kā rentgens, datortomogrāfija un, ar kamerām aprīkoti, tālvadības roboti, zinātnieki ir tikuši klāt agrāk nepieejamiem seniem tekstiem.

2011. gadā, arheologi izpētīja Lielo Gīzas piramīdu (apskatīt) ar radio vadāmā robota Djedi palīdzību un atklāja ziņas no vairāk, kā 4500 gadu senas pagātnes. Tiekot cauri gandrīz pilnībā aizmūrētām ejām, ar kameru aprīkotais robots spēja iekļūt piramīdas kambaros, kuros pētniekiem savādāk neizdotos iekļūt. Djedi atgriezās ar iepriekš neredzētu, sarkanu hieroglifu attēliem. Tā kā šīs rakstu zīmes vēl nav līdz galam atšifrētas, kā arī, pat ar robotu palīdzību, nav izdevies iegūt pilnīgu slēptā teksta attēlu, nav zināms, kāds ir grūti sasniedzamās pagātnes ziņas stāsts, tomēr zinātnieki cer, ka šie teksti izskaidrotu šauro piramīdu caurdurošo eju funkciju. Šobrīd zinātnieki cenšas iegūt hieroglifu attēlus, kuri slēpjas aiz īpaši šaurām spraugām un uzticamo Djedi ir nomainījis tārpam līdzīgs robots vārdā Mikročūska.

2015. gadā, būvdarbu laikā, celtnieki uzdūrās senam slēptam grafiti no Jeruzalemes Otrā tempļa ēras. Atrastais teksts rotāja rituālo vannu, ko senie ebreji pazina kā mikvah, un kas atrodas alā zem mūsdienu skolas. Senie teksti ir rakstīti aramiešu valodā, kas ir liels retums šim reģionam un laika periodam, kurā tie atstāti. Raksti ir grūti salasāmi un nav skaidra to nozīme, lai arī daži pētnieku uzskata, ka tie ir personvārdi. Ar dubļu un tintes sajaukumu atstātajā tekstā, valodniekiem ir izdevies atpazīt vārdu cohen, kas no seno aramiešu valodas tulkojumā nozīmē kalpoja. Papildus rakstu zīmēm, alu rotā arī dučiem koku attēlu un reliģiozu rituālu atribūtika. Šādas rituālās vannas bija ļoti nozīmīgas senebreju kultūrā.

Ar drukas spiedes izgudrošanu 15. gadsimtā, agrāk veselas bagātības vērtie, rokām pārrakstītie manuskripti tika uzskatīti par savu laiku nokalpojušiem. Grāmatu iespiedēji mēdza tos pārstrādāt makulatūrā, lai ražotu papīru jaunām grāmatām, vai arī sapresēt to lapas, lai stiprinātu grāmatu vākus. Ar makro rentgena gaismu ir iespējams ieskatīties, aiz viduslaiku grāmatu vāku virsējiem slāņiem, tos nesabojājot. Turklāt šī tehnoloģija ļauj salasīt tekstus, kurus senie grāmatu meistari nolēmuši otrreizējai pārstrādei. Liels skaits senu tekstu, kuru saturs zaudēja viduslaiku lasītāju interesi, tika ziedoti šādam nolūkam, liedzot mūsdienu paaudzēm piekļuvi neskaitāmām vērtīgām vēsturiskām liecībām. Tādēļ zinātnieki liek lielas cerības uz makro rentgenu metodi, cerībā atrast senus Bībeļu eksemplārus vai Karolingu dinastijas materiāliem no 9. gadsimta. Līdz šim vecākie raksti, kādus šī metode ir atklājusi, nāk no 12. gadsimta. Šie raksti satur mūku pārrakstītus tekstus, no vēl agrāk, 8. gadsimtā sarakstīta oriģināla. Lielākais senāka teksta daudzums, kas pārstrādāts jaunākai grāmatai un kādu ir izdevies atgūt, ir veselas trīs manuskripta lapas puses.

Par rakstu pateicamies mūsu partneriem alfakasino.com.